Šogad aprit 85 gadi kopš mana tēva Jaan Kaplinski dzimšanas. Viņa daudzveidīgajā domu pasaulē un daudzo interešu vidū ārkārtīgi nozīmīgu vietu ieņem igauņu valodas dialekti; protams, Jaan Kaplinski īpaši svarīga bija viņa mīļās dzimtās Võru zemes valoda. Tā kā gadu gaitā esmu daudz sadarbojies ar Jaan, īpaši pie dialektu tekstiem, šķita labs sākumpunkts likt viņa tekstu võru valodu dialogā ar setu valodu. Esmu izmantojis gan oriģinālos tekstus, gan tekstus un teksta fragmentus, kurus dažādos gadījumos lūdzu viņam pārtulkot võru valodā.
Viens no apjomīgākajiem šiem tulkojumiem ir fragmenti no Kalevalas, ko lūdzu viņam izdarīt, kad strādāju pie vērienīgās Suidsusanna Symphony 2018. gadā. Koncertā skanēs divas apdares no šī cikla.
Nozīmīga koncerta daļa būs teksti no Jaan Kaplinski võru valodā rakstītā dzejoļu krājuma Mõtsa ja tagasi, kas iznāca 2014. gadā. Šajā krājumā galvenais uzsvars ir uz Võru zemes dabu.
Izmantoju arī vienu no viņa izraudzītajām võru tautasdziesmām, ko liku dialogā ar sengrieķu klasiķes Sapfo īso dzejoli Vakars atnes visu atpakaļ, tāpat kā to darīja Jaan savā tāda paša nosaukuma dzejoļu krājumā.
Koncerta nosaukums aizgūts no viņa 1972. gada dzejoļu krājuma Valge joon Võrumaa kohale (‘Balta līnija pār Võru zemi’), un, manuprāt, tas diezgan labi atspoguļo kaut ko, kam Jaan ticēja, – ka robežas ir izplūdušas un ilgtermiņā visai pārejošas un ka dialogs ir viena no kultūru pašizpausmes un attīstības pamatformām.
Märt-Matis Lill
Programma:
Piitrepäeva laul (setu)
Kohe timä katte (Lill)
Elämi mere veere pääl (setu)
Ellä umma ello (Lill)
Karjase laul (setu)
Inemise ja taiva vahõl (Lill)
Jauha, jauha sa kivikõnõ (setu)
Tätäkõnõ (setu)
Õhtu tagasi toob kõik (Lill)
Seletä mu uni ära (setu)
Laulan teile laulukest
Kõokõnõ, tammõkõnõ (setu)
Linnäs kodas (Lill)
Nadonii (setu)
Seppä Ilmarinen (Lill)
Kiigõ, kaagõ (setu)
Inne lumõsatõ (Lill)
Truba Darja (setu)
Õtak om iks õnneline (Lill)
Karmoška melodija – Petseri valss (setu)
Koris Siidisõsarõ ir 1994. gadā dibināta folkloras kopa, kas apvieno dziedātājas ar saknēm Setumaa. Kora nosaukums nozīmē “tuvas māsas”. Pašlaik ansamblī ir 11 dalībnieces, tostarp karmoškas (pogu akordeona) spēlētāja. Siidisõsarõ saglabā un nodod tālāk autentisko setu kultūras mantojumu, kas paaudžu paaudzēs ticis nodots mutvārdos vai pierakstīts agrākos manuskriptos un skaņu ierakstos. Tā repertuārā ir vēsturiskās Setumaa tradicionālās dziesmas, dejas un rotaļas, kas palīdz uzturēt dzīvas novada unikālās tradīcijas. 2009. gadā setu leelo tika iekļauts UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Koris uzstājies daudzos folkloras festivālos un kultūras pasākumos gan Igaunijā, gan ārvalstīs, gūstot atzinību par savu konsekvento un mērķtiecīgo darbu. 2010. gadā folkloras festivāla “Baltica” skatē tas ieguva augstāko kategoriju. Ansamblis izdevis četrus skaņu ierakstus.
Diriģents un dziedātājs Endrik Üksvärav absolvējis Estonian Academy of Music and Theatre kordiriģēšanas specialitātē Olev Oja un Hirvo Surva vadībā un studējis dziedāšanu Royal Conservatoire in The Hague Senās mūzikas nodaļā. Viņš vadījis vairākus pūtēju orķestrus, kamerorķestrus un kamerkorus un piedalījies Neeme Järvi, Paavo Järvi, Jorma Panula, Eri Klas un Anders Eby meistarklasēs. Kā vokālais solists Endrik Üksvärav uzstājies Utrecht Early Music Festival, Nargenfestival un Tallinn International Bach Festival. 2012. gadā Üksvärav saņēma Eesti Kultuurkapital balvu par veiksmīgo darbu solista un diriģenta amatā, kā arī par Pühalepa Music Festival dibināšanu.
Kamerkoris Collegium Musicale tika dibināts 2010. gadā pēc diriģenta Endrik Üksvärav iniciatīvas. Kora mērķis ir bagātināt Igaunijas mūzikas ainavu un piedāvāt augsta līmeņa muzikālus piedzīvojumus gan Igaunijā, gan ārvalstīs. Tā repertuārs aptver mūziku no renesanses līdz mūsdienām. Nozīmīga vieta ierādīta senajai mūzikai, kā arī igauņu komponistu – Pärt, Tormis, Tüür, Tulve, Kõrvits, Uusberg u. c. – darbiem. Koris sadarbojies ar tādiem diriģentiem kā Tõnu Kaljuste, Andres Mustonen, Aapo Häkkinen, Kaspars Putniņš, Jos van Veldhoven un Simon Carrington, kā arī ar orķestriem un ansambļiem Helsinki Baroque Orchestra, Klaaspärlimäng Sinfonietta, Raschèr Saxophone Quartet, Tallinas kamerorķestris, Corelli Baroque Orchestra, baroka orķestris Barrocade un Jerusalem Symphony Orchestra. Starp jaunākajiem Collegium Musicale ierakstiem ir Mass of Mary (ERP, 2022), kas Estonian Music Awards 2023 tika atzīts par gada klasiskās mūzikas albumu, un Cyrillus Kreek. Sacred Folk Tunes (ERP, 2023). Koris koncertējis un piedalījies festivālos Itālijā, Francijā, Krievijā, Vācijā, Maltā, Polijā, Somijā, Čehijā, Izraēlā un Japānā. 2018. gadā Eesti Kultuurkapitali muusika sihtkapital piešķīra diriģentam Endrik Üksvärav un kamerkorim Collegium Musicale gada balvu par izcilu ieguldījumu igauņu kormūzikas popularizēšanā un tās nesavtīgu, augsta līmeņa atskaņošanu gan Igaunijā, gan ārvalstīs.

Organizatori:
Peeter Vähi – mākslinieciskais vadītājs
Tiina Jokinen – izpilddirektore
Kadri Kiis – producente, grāmatvede
Meeta Vardja – muzikoloģe, festivāla bukleta redaktore
Mart Kivisild – dizains
Olavi Sööt – līdzproducents, video, loģistika
Reno Hekkonens – mārketinga direktors, PR
Johannes Vähi – līdzproducents, tīmekļa vietnes pārzinis, skaņu režija, loģistika
Rebeca Birk – sociālie mediji
Īpašs paldies: Tartu Linnavalitsus, Urmas Klaas, Triin Käpp, Jana Raud, Kultuuriministeerium, Eesti Kultuurkapital, Piret Tillo, Canon un Overall, Tartu Sv. Jāņa baznīca, Kaupo Kiis, Kristel Leppik, brīvprātīgie
Nākamais festivāls Glasperlenspiel: 2027. gada 8.–13. jūlijs
